Iekšzemes pieprasījums vismaz tuvākajos gados nebūs attīstības dzinējspēks kaut vai uzkrāto parādu nastas dēļ, un vienīgais parādu atdošanas un labklājības celšanas ceļš ir konkurētspējīgi un pelnoši ražojumi vai pakalpojumi – tādi, kurus eksporta tirgos iespējams pārdot par augstāku cenu. Citiem vārdiem sakot, jāpanāk tautsaimniecības strukturālas pārmaiņas ar mērķi palielināt ekonomikas ilgtermiņa izaugsmes potenciālu.