Baltijas valstis pērn piedzīvoja dziļāko krīzi starp visām Eiropas Savienības valstīm, saskaroties ar pamatīgu dubultšoku, ko izsauca mazo ekonomiku atvērtība, globālās finanšu sistēmas krīze un pašu pieļautā tautsaimniecības nesabalansētība. Daudzi ārvalstu eksperti paredzēja smagu reģiona agoniju un ļoti lēnu ekonomisko atgūšanos. Tomēr šis scenārijs neīstenojās un jau kopš pavasara viena pēc otras Baltijas valstis raidīja pozitīvus signālus par straujāku atkopšanos no dziļās krīzes. Sākumā tas tika uztverts ar skepsi kā pašmājās, tā ārzemēs, taču skepse pārauga neviltotā apbrīnā, mēnesi pēc mēneša saņemot arvien pārliecinošākas pozitīvās ziņas.

Nu jau varam teikt, ka recesija visās Baltijas valstīs ir beigusies. Igaunijā un Lietuvā 2.ceturksnī arī gada izteiksmē ir bijis neliels ekonomikas pieaugums, Latvijā tas būs vērojams jau šī gada 3. ceturksnī. Ņemot vērā notiekošo visās trīs valstīs tiek paaugstinātas izaugsmes prognozes. 2011. gadā Baltijas valstu ekonomikas augs vismaz par 4%, uzlabosies nodarbinātības rādītāji, efektīvāka kļūs tautsaimniecību struktūra. Ir skaidri redzams, ka mazās ekonomikas uz priekšu var virzīt vien konkurētspējīga rūpniecība, preču un pakalpojumu eksports. Tas tad arī ir patlaban reģiona virzītājs un tādam tam būtu jānostiprinās arī turpmāk. Ir redzams, ka krīze ir likusi koncentrēt spēkus uzņēmumos, nozarēs, reģionā. Arvien vairāk ražojošie uzņēmumi, domājot par savas nišas produktu, virzās arī uz kooperāciju, lai padarītu biznesa procesus efektīvākus. Krīze ir tuvinājusi Baltijas valstu uzņēmējus, tirgum kļūstot vēl ciešākām.

Ir noslēdzies kritiskais krīzes posms Latvijas ekonomikā un esam jauna, daudzsološa attīstības cikla priekšvakarā. Ir ļoti svarīgi jau laikus uztvert jaunās perspektīvas tautsaimniecībā, ielūkoties mūsu ekonomikas potenciālā. Nav šaubu, ka Latvijas potenciāls ražošanā līdz šim nav ticis izmantots, tāpat kā valsts perfektais ģeogrāfiskais stāvoklis un Rīgas kā reģiona centra nozīme. Tagad, kad visi signāli šeit un ārpusē liecina, kāda virzienā ir jādodas, ir pats īstais brīdis pulcināt Baltijas valstu ražotājus vienuviet Rīgā, lai parādītu citiem un paši sev apliecinātu savu varējumu, lai varētu savā attīstībā spert vēl platāku soli uz priekšu.

Rīga ir ģeogrāfiskais Baltijas valstu centrs, un tai ir jākļūst par satikšanās vietu ilgtermiņā Lietuvas, Latvijas un Igaunijas ražotājiem un izplatītājiem, lai apmainītos ar pieredzi, veidotu biznesa kontaktus, sacenstos ar tehnoloģijām, salīdzinātu vienas nozares ražotāju iespējas un pasmeltos jaunas idejas turpmākajai attīstībai. Mazām valstīm ir svarīgi stiprināt ekonomiskās un biznesa saites ar tuvākajiem kaimiņiem.

Andris Vilks